page_banner

ziņas

Vai masveida jaunie noteikumi, kas tiks ieviesti Eiropā un Amerikā, ietekmēs tekstilizstrādājumu eksportu?

Pēc gandrīz divus gadus ilgām sarunām Eiropas Parlaments pēc balsošanas oficiāli apstiprināja ES oglekļa robežu regulēšanas mehānismu (CBAM).Tas nozīmē, ka drīzumā tiks ieviests pasaulē pirmais oglekļa importa nodoklis, un CBAM likumprojekts stāsies spēkā 2026. gadā.

Ķīna saskarsies ar jaunu tirdzniecības protekcionisma kārtu

Globālās finanšu krīzes ietekmē ir izveidojies jauns tirdzniecības protekcionisma raunds, un Ķīna kā pasaules lielākā eksportētāja ir smagi skārusi.

Ja Eiropas un Amerikas valstis aizņemsies klimata un vides problēmas un uzliks "oglekļa tarifus", Ķīna saskarsies ar jaunu tirdzniecības protekcionisma kārtu.Tā kā starptautiskā mērogā nav vienota oglekļa emisiju standarta, tad, kad tādas valstis kā Eiropa un Amerika noteiks “oglekļa tarifus” un ievieš oglekļa standartus, kas atbilst to pašu interesēm, arī citas valstis var noteikt “oglekļa tarifus” atbilstoši saviem standartiem, kas neizbēgami izraisīs tirdzniecības karu.

Ķīnas augstas enerģijas eksporta produkti kļūs par “oglekļa tarifu” priekšmetu

Pašlaik valstis, kas ierosina noteikt "oglekļa tarifus", galvenokārt ir attīstītas valstis, piemēram, Eiropa un Amerika, un Ķīnas eksports uz Eiropu un Ameriku ir ne tikai liels, bet arī koncentrēts uz augstas enerģijas patēriņa produktiem.

2008. gadā Ķīnas eksports uz ASV un Eiropas Savienību galvenokārt bija mehāniskās un elektriskās preces, mēbeles, rotaļlietas, tekstilizstrādājumi un izejvielas, un kopējais eksports bija attiecīgi 225,45 un 243,1 miljards ASV dolāru, kas veido 66,8% un 67,3% no eksporta. Ķīnas kopējais eksports uz ASV un Eiropas Savienību.

Šie eksporta produkti pārsvarā ir ar augstu enerģijas patēriņu, augstu oglekļa saturu un zemu pievienoto vērtību, kuriem viegli tiek piemēroti “oglekļa tarifi”.Saskaņā ar Pasaules Bankas pētījuma ziņojumu, ja "oglekļa tarifs" tiks pilnībā ieviests, Ķīnas ražošana starptautiskajā tirgū var saskarties ar vidējo tarifu 26% apmērā, kā rezultātā palielināsies izmaksas uz eksportu orientētiem uzņēmumiem un, iespējams, samazināsies par 21%. eksporta apjomā.

Vai oglekļa tarifi ietekmē tekstilrūpniecību?

Oglekļa tarifi attiecas uz tērauda, ​​alumīnija, cementa, mēslošanas līdzekļu, elektroenerģijas un ūdeņraža importu, un to ietekmi uz dažādām nozarēm nevar vispārināt.Tekstilrūpniecību oglekļa tarifi tieši neietekmē.

Tātad, vai turpmāk oglekļa tarifi attieksies uz tekstilizstrādājumiem?

Tas būtu jāskata no oglekļa tarifu politikas perspektīvas.Oglekļa tarifu ieviešanas iemesls Eiropas Savienībā ir "oglekļa emisiju pārvirzes" novēršana, kas attiecas uz ES uzņēmumiem, kas pārvieto ražošanu uz valstīm, kurās ir salīdzinoši brīvi emisiju samazināšanas pasākumi (ti, rūpniecības pārvietošana), lai izvairītos no augstām oglekļa emisiju izmaksām ES.Tātad principā oglekļa tarifi ir vērsti tikai uz nozarēm, kurās pastāv "oglekļa pārvirzes risks", proti, tām, kas ir "energoietilpīgas un pakļautas tirdzniecībai (EITE)".

Par to, kuras nozares ir pakļautas “oglekļa noplūdes” riskam, Eiropas Komisijas rīcībā šobrīd ir 63 saimnieciskās darbības vai produkti, tostarp šādi ar tekstilizstrādājumiem saistīti vienumi: “Tekstilšķiedru sagatavošana un vērpšana”, “Neizstrādājumu ražošana. audumi un to izstrādājumi, izņemot apģērbu”, “Ķīmisko šķiedru ražošana” un “Tekstilaudumu apdare”.

Kopumā, salīdzinot ar tādām nozarēm kā tērauds, cements, keramika un naftas pārstrāde, tekstilrūpniecība nerada augstu emisiju līmeni.Pat ja oglekļa tarifu darbības joma nākotnē paplašināsies, tas ietekmēs tikai šķiedras un audumus, un, visticamāk, tas tiks ierindots aiz tādām nozarēm kā naftas pārstrāde, keramika un papīra ražošana.

Vismaz pirmajos gados pirms oglekļa tarifu ieviešanas tekstilrūpniecība tiešā veidā netiks ietekmēta.Taču tas nenozīmē, ka tekstilizstrādājumu eksports nesaskarsies ar zaļajām barjerām no Eiropas Savienības puses.Tekstilrūpniecībai būtu jāpievērš uzmanība dažādiem pasākumiem, ko ES izstrādā saskaņā ar politikas satvaru “Aprites ekonomikas rīcības plāns”, jo īpaši “Ilgtspējīgas un aprites tekstila stratēģijai”.Tas norāda, ka turpmāk tekstilizstrādājumiem, kas nonāk ES tirgū, ir jāpārvar “zaļais slieksnis”.


Ievietošanas laiks: 2023. gada 16. maijs