ES apģērbu importa samazinājums pirmajā ceturksnī ir izraisījis Ķīnas importa apjoma pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu

2024. gada pirmajā ceturksnī ES apģērbu imports turpināja samazināties, tikai nedaudz samazinoties.Kritums pirmajā ceturksnī kvantitatīvā izteiksmē gada griezumā samazinājies par 2,5%, savukārt 2023. gada šajā periodā samazinājies par 10,5%.
Pirmajā ceturksnī ES bija vērojams pozitīvs apģērbu importa pieaugums no dažiem avotiem, importam uz Ķīnu pieaugot par 14,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, importam uz Vjetnamu pieaugot par 3,7%, bet importam uz Kambodžu pieaugot par 11,9%.Gluži pretēji, imports no Bangladešas un Turkijas gada griezumā samazinājās attiecīgi par 9,2% un 10,5%, bet imports no Indijas samazinājās par 15,1%.

Pirmajā ceturksnī Ķīnas īpatsvars ES apģērbu importā daudzuma ziņā palielinājās no 23,5% līdz 27,7%, bet Bangladeša samazinājās par aptuveni 2%, bet joprojām ieņēma pirmo vietu.
Importa apjoma izmaiņu iemesls ir tas, ka vienības cenas izmaiņas ir atšķirīgas.Vienības cena eiro un ASV dolāros Ķīnā ir samazinājusies attiecīgi par 21,4% un 20,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, vienības cena Vjetnamā ir samazinājusies attiecīgi par 16,8% un 15,8%, bet vienības cena Tirkijā un Indijā ir samazinājusies par viencipara.

Vienības cenu krituma ietekmē ES apģērbu imports no visiem avotiem samazinājās, tostarp par 8,7% ASV dolāros Ķīnai, 20% no Bangladešas un attiecīgi par 13,3% un 20,9% no Tirkijas un Indijas.

Salīdzinot ar to pašu periodu pirms pieciem gadiem, ES apģērbu imports uz Ķīnu un Indiju samazinājās attiecīgi par 16% un 26%, visstraujāk pieaugot Vjetnamā un Pakistānā, palielinoties attiecīgi par 13% un 18%, bet Bangladešā samazinoties par 3%. .

Importa apjoma ziņā lielākais kritums bija Ķīnā un Indijā, bet daudz labāki rezultāti bija Bangladešā un Turkijā.