Eiropas Savienība ir viens no nozīmīgajiem Ķīnas tekstilizstrādājumu nozares eksporta tirgiem. Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu eksporta proporcija uz ES uz visu nozari 2009. gadā sasniedza 21,6% maksimumu, pārspējot Amerikas Savienotās Valstis. Pēc tam ES īpatsvars Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu eksportā pakāpeniski samazinājās, līdz 2021. gadā to pārspēja ASEAN, un 2022. gadā proporcija bija samazinājusies līdz 14,4%. Kopš 2023. gada Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērba eksporta mērogs Eiropas Savienībai turpina samazināties. Saskaņā ar ķīniešu muitas datiem Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērba eksports uz ES no janvāra līdz aprīlim sasniedza 10,7 miljardus ASV dolāru, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 20,5%, un eksporta īpatsvars visai nozarei ir samazinājies līdz 11,5%.
Apvienotā Karaliste kādreiz bija svarīga ES tirgus sastāvdaļa un līdz 2020. gada beigām oficiāli tika pabeigta Brexit. 2022. gadā Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu eksports uz Lielbritāniju bija 7,63 miljardi dolāru. No 2023. gada janvāra līdz aprīlim Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērba eksports uz Lielbritāniju sasniedza 1,82 miljardus ASV dolāru, kas ir samazinājums par 13,4%salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Kopš šī gada Ķīnas tekstilrūpniecības eksports uz ES un Anglijas tirgus tirgu ir samazinājies, kas ir cieši saistīts ar tās makroekonomisko tendenci un importa iepirkuma modeli.
Patēriņa vides analīze
Valūtas procentu likmes ir paaugstinātas vairākas reizes, saasinot ekonomisko vājumu, izraisot sliktu iedzīvotāju ienākumu pieaugumu un nestabilu patērētāju bāzi.
Kopš 2023. gada Eiropas Centrālā banka ir trīs reizes paaugstinājusi procentu likmes, un etalona procentu likme ir palielinājusies no 3% līdz 3,75%, kas ir ievērojami augstāka nekā nulles procentu likmes politika 2022. gada vidū; Arī Anglijas Banka šogad divreiz ir paaugstinājusi procentu likmes, salīdzinot procentu likmes pieaugumu līdz 4,5%, abas sasniedzot augstāko līmeni kopš 2008. gada starptautiskās finanšu krīzes. Procentu likmju pieaugums palielina aizņēmumu izmaksas, ierobežojot investīciju un patēriņa atgūšanu, izraisot ekonomisku vājumu un personīgo ienākumu pieauguma palēnināšanos. 2023. gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 0,2%, savukārt Apvienotās Karalistes un Francijas IKP palielinājās attiecīgi tikai par 0,2% un 0,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Augšanas ātrums samazinājās par 4,3, 10,4 un 3,6 procentpunktiem, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā. Pirmajā ceturksnī vācu mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi palielinājās par 4,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, Lielbritānijas darbinieku nominālā alga palielinājās par 5,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, attiecīgi samazinājās par 4 un 3,7 procentpunktiem, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, un faktiskā franču mājsaimniecību pirktspēja mēnesī samazinājās par 0,4% mēnesi. Turklāt saskaņā ar Lielbritānijas Asadal lielveikalu ķēdes ziņojumu 80% Lielbritānijas mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu samazinājās maijā, un 40% Lielbritānijas mājsaimniecību nonāca negatīvā ienākuma situācijā. Faktiskie ienākumi nav pietiekami, lai apmaksātu rēķinus un patērētu vajadzības.
Kopējā cena ir augsta, un apģērba un apģērba produktu patērētāja cenas svārstās un pieaug, vājinot faktisko pirktspēju.
Eiropas valstis, kuras ietekmē tādi faktori kā liekā likviditātes un piegādes deficīts, parasti kopš 2022. gada ir saskārušies ar smagu inflācijas spiedienu. Augstās cenas ir ievērojami paaugstinājušas dzīves dārdzību un ierobežojusi patērētāju pieprasījuma pieaugumu. 2023. gada pirmajā ceturksnī vācu mājsaimniecību galīgais patēriņš samazinājās par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, savukārt Lielbritānijas mājsaimniecību faktiskie patēriņa izdevumi nepalielinājās; Francijas mājsaimniecību galīgais patēriņš mēnesī samazinājās par 0,1% mēnesī, savukārt personīgā patēriņa daudzums pēc cenu izslēdzšanas mēnesī samazinājās par 0,6% mēnesī.
Raugoties no apģērba patēriņa cenu viedokļa, Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste ne tikai pakāpeniski nepamazās, samazinot inflācijas spiedienu, bet arī parādīja mainīgu augšupejošu tendenci. Uz sliktā mājsaimniecības ienākumu pieauguma fona augstām cenām ir būtiska inhibējoša ietekme uz apģērbu patēriņu. 2023. gada pirmajā ceturksnī sadzīves apģērbu un apavu patēriņa izdevumi Vācijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 0,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, savukārt Francijā un Apvienotajā Karalistē sadzīves apģērbs un apavu patēriņa izdevumi samazinājās par 0,4% un 3,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un pieauguma tempi samazinājās par 48,4, 6,2 un 27,4 procentpunktiem attiecīgi, salīdzinot ar to pašu gadu. 2023. gada martā ar apģērbu saistīto produktu mazumtirdzniecību Francijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 0,1%, savukārt aprīlī ar apģērbu saistīto produktu mazumtirdzniecību Vācijā samazinājās par 8,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; Pirmajos četros mēnešos ar apģērbu saistīto produktu mazumtirdzniecību Apvienotajā Karalistē salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā samazinājās par 45,3 procentpunktiem, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā. Ja cenu pieaugums tiek izslēgts, faktiskais mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi būtībā ir nulles pieaugums.
Importa situācijas analīze
Pašlaik ir palielinājies tekstilizstrādājumu un apģērba importa apjoms ES, savukārt ārējais imports ir samazinājies.
ES tekstilizstrādājumu un apģērbu produktu patēriņa tirgus ietilpība ir salīdzinoši liela, un, ņemot vērā pakāpenisku ES neatkarīgās piegādi tekstilizstrādājumu un apģērba samazināšanai, ārējais imports ir svarīgs veids, kā ES apmierināt patērētāju pieprasījumu. 1999. gadā ārējo importa īpatsvars kopējam ES tekstilizstrādājumiem un apģērbu importam bija mazāks par pusi, tikai 41,8%. Kopš tā laika proporcija ir palielinājusies gadu no gada, kopš 2010. gada pārsniedzot 50%, līdz 2021. gadā tā atkal ir zemāka par 50%. Kopš 2016. gada ES katru gadu ir importējusi vairāk nekā 100 miljardu dolāru vērtus tekstilizstrādājumus un apģērbu no ārpuses, ar importa vērtību 153,9 miljardus USD 2022.
Kopš 2023. gada ir samazinājies pieprasījums pēc importētiem tekstilizstrādājumiem un apģērba no ārpuses, savukārt iekšējā tirdzniecība ir saglabājusi izaugsmi. Pirmajā ceturksnī no ārpuses tika importēti 33 miljardi ASV dolāru, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 7,9%, un proporcija ir samazinājusies līdz 46,8%; Tekstilizstrādājumu un apģērba importa vērtība ES bija 37,5 miljardi ASV dolāru, kas ir par 6,9% vairāk nekā gadu iepriekš. Raugoties no valsts pēc valsts viedokļa, pirmajā ceturksnī Vācija un Francija importēja tekstilizstrādājumus un apģērbu no ES iekšpusē attiecīgi par 3,7% un 10,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, savukārt tekstilizstrādājumu un apģērba imports no ārpuses ES samazinājās attiecīgi par 0,3% un 9,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Tekstilizstrādājumu un apģērbu importa samazināšanās no Eiropas Savienības Apvienotajā Karalistē ir ievērojami mazāka nekā imports no ārpuses ES.
Lielbritānijas tekstilizstrādājumu un apģērba imports galvenokārt ir tirdzniecība ar ES ārpusi. 2022. gadā Apvienotā Karaliste kopumā importēja 27,61 miljardu mārciņu tekstilizstrādājumu un apģērbu, no kuriem tikai 32% tika importēti no ES, un 68% tika importēti no ES ārpuses, nedaudz zemāk nekā 70,5% maksimums 2010. gadā. No datiem, Brexit nebija būtiskas ietekmes uz tekstu un apģērbu tirdzniecību starp Lielbritāniju un Eu.
No 2023. gada janvāra līdz aprīlim Apvienotā Karaliste kopumā importēja 7,16 miljardus mārciņu tekstilizstrādājumu un apģērba, no kuriem no ES importētā tekstilizstrādājumu un apģērba daudzums samazinājās par 4,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, no ārpuses importētais tekstilizstrādājums un apģērbs, kas importēts no ārpuses, samazinājās arī par 14,5% salīdzinājumā ar gadu iepriekšējā gada laikā salīdzinājumā ar 63. gadu.
Pēdējos gados Ķīnas proporcija ES un Lielbritānijas tekstilizstrādājumu un apģērbu importa tirgos gadu no gada ir samazinājusies.
Pirms 2020. gada Ķīnas proporcija ES tekstilizstrādājumu un apģērbu importa tirgū 2010. gadā sasniedza maksimumu par 42,5%, un kopš tā laika tā ir samazinājusies par gadu no gada, 2019. gadā samazinoties līdz 31,1%. CoVID-19 uzliesmojums izraisīja straujo pieprasījuma pieaugumu pēc Eiropas Savienības maskām, aizsargājošajiem apģērbiem un citiem produktiem. Masveida epidēmijas profilakses materiālu imports palielināja Ķīnas daļu ES tekstilizstrādājumu un apģērbu importa tirgū līdz 42,7%. Tomēr kopš tā laika, tā kā pieprasījums pēc epidēmijas profilakses materiāliem ir samazinājies no tā maksimuma, un starptautiskā tirdzniecības vide ir kļuvusi arvien sarežģītāka, tekstilizstrādājumu un apģērbu tirgus daļa, ko Ķīna Eiropas Savienībā eksportēja Eiropas Savienībā, ir atgriezusies uz lejupejošu trajektoriju, sasniedzot 32,3% 2022. gadā. Kamēr Ķīnas tirgus ir samazinājies, palielinoties trim dienvidu valstīm. Trīs Dienvidāzijas valstu tekstilizstrādājumu un apģērbu produkti 2010. gadā veidoja tikai 18,5% no ES importa tirgus, un šī proporcija 2022. gadā palielinājās līdz 26,7%.
Kopš stājās spēkā tā sauktais “Siņdzjanas saistītais akts” Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnas tekstilrūpniecības ārējās tirdzniecības vide ir kļuvusi sarežģītāka un smagāka. 2022. gada septembrī Eiropas Komisija pieņēma tā dēvēto “piespiedu darba aizlieguma” projektu, iesakot ES veikt pasākumus, lai aizliegtu izmantot produktus, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbaspēku ES tirgū. Lai arī ES vēl nav paziņojusi par projekta progresu un spēkā stāšanās datumu, daudzi pircēji ir koriģējuši un samazinājuši tiešo importa skalu, lai izvairītos no riskiem, netieši pamudinot ķīniešu tekstilizstrādājumus palielināt ārzemju ražošanas jaudu, ietekmējot ķīniešu tekstilizstrādājumu un apģērba tiešo eksporta skalu.
No 2023. gada janvāra līdz aprīlim Ķīnas tirgus daļa importēto tekstilizstrādājumu un apģērbu no Eiropas Savienības bija tikai 26,9%, salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā samazinājās par 4,1 procentpunktiem, un kopējais trīs Dienvidāzijas valstu īpatsvars pārsniedza 2,3 procentpunktus. Raugoties no valsts viedokļa, Ķīnas daļa Francijas un Vācijas tekstilizstrādājumu un apģērbu importa tirgos, kas ir galvenās Eiropas Savienības dalībvalstis, ir samazinājusies, un tās daļa Apvienotās Karalistes importa tirgū ir parādījusi arī tādu pašu tendenci. No 2023. gada janvāra līdz aprīlim Ķīnas eksportēto tekstilizstrādājumu un apģērbu īpatsvars Francijas, Vācijas un Lielbritānijas importa tirgos bija attiecīgi 27,5%, 23,5%un 26,6% - samazinājums par 4,6, 4,6 un 4,1 procentpunktiem, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā.
Pasta laiks: jūlijs-17-2023