Eiropas Savienība ir viens no svarīgākajiem Ķīnas tekstilrūpniecības eksporta tirgiem.Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu eksporta īpatsvars uz ES attiecībā pret visu nozari 2009. gadā sasniedza augstāko punktu – 21,6 %, mērogā apsteidzot ASV.Pēc tam ES īpatsvars Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu eksportā pakāpeniski samazinājās, līdz 2021. gadā to pārspēja ASEAN, bet 2022. gadā īpatsvars bija samazinājies līdz 14,4%. Kopš 2023. gada Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu eksporta apjoms uz Eiropas Savienība ir turpinājusi samazināties.Saskaņā ar Ķīnas muitas datiem Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu eksports uz ES no janvāra līdz aprīlim sasniedza 10,7 miljardus ASV dolāru, kas ir par 20,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā, bet eksporta īpatsvars visā nozarē samazinājies līdz 11,5%. .
Apvienotā Karaliste savulaik bija svarīga ES tirgus sastāvdaļa un oficiāli pabeidza Brexit līdz 2020. gada beigām. Pēc Brexit notikušā Brexit ES kopējais tekstilizstrādājumu un apģērbu imports ir sarucis par aptuveni 15%.2022. gadā Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu eksports uz Apvienoto Karalisti sasniedza 7,63 miljardus dolāru.No 2023. gada janvāra līdz aprīlim Ķīnas tekstilizstrādājumu un apģērbu eksports uz Apvienoto Karalisti sasniedza 1,82 miljardus ASV dolāru, kas ir par 13,4% mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Kopš šī gada Ķīnas tekstilrūpniecības eksports uz ES un Anglijas tirgus ir samazinājies, kas ir cieši saistīts ar tās makroekonomiskajām tendencēm un importa iepirkumu modeli.
Patēriņa vides analīze
Valūtas procentu likmes ir vairākas reizes paaugstinātas, saasinot ekonomikas vājumu, kā rezultātā ir vājš iedzīvotāju ienākumu pieaugums un nestabila patērētāju bāze.
Kopš 2023. gada Eiropas Centrālā banka ir paaugstinājusi procentu likmes trīs reizes, un etalona procentu likme ir pieaugusi no 3% līdz 3,75%, kas ir ievērojami augstāka nekā nulles procentu likmes politika 2022. gada vidū;Arī Anglijas Banka šogad divas reizes ir paaugstinājusi procentu likmes, bāzes procentu likmei pieaugot līdz 4,5%, abām sasniedzot augstāko līmeni kopš 2008. gada starptautiskās finanšu krīzes.Procentu likmju pieaugums palielina aizņēmumu izmaksas, ierobežojot investīciju un patēriņa atveseļošanos, izraisot ekonomikas vājumu un iedzīvotāju ienākumu pieauguma palēnināšanos.2023. gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP gada griezumā samazinājies par 0,2%, savukārt Lielbritānijas un Francijas IKP pieauga tikai par 0,2% un 0,9% gada griezumā.Pieauguma temps samazinājās par 4,3, 10,4 un 3,6 procentpunktiem, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.Vācijas mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 4,7%, Lielbritānijas darbinieku nominālā alga gada griezumā pieauga par 5,2%, kas ir attiecīgi par 4 un 3,7 procentpunktiem samazinājums salīdzinājumā ar to pašu. periodā pērn, un Francijas mājsaimniecību faktiskā pirktspēja mēneša griezumā samazinājās par 0,4%.Turklāt saskaņā ar Lielbritānijas Asadal lielveikalu ķēdes ziņojumu maijā saruka 80% Lielbritānijas mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu, bet 40% Lielbritānijas mājsaimniecību nonāca negatīvā ienākumu situācijā.Ar faktiskajiem ienākumiem nepietiek, lai samaksātu rēķinus un patērētu nepieciešamās preces.
Kopējā cena ir augsta, un apģērbu un apģērbu izstrādājumu patēriņa cenas svārstās un pieaug, vājinot faktisko pirktspēju.
Tādu faktoru ietekmē kā pārmērīga likviditāte un piegādes trūkums, Eiropas valstis kopš 2022. gada kopumā ir saskārušās ar nopietnu inflācijas spiedienu. Lai gan eirozona un Apvienotā Karaliste kopš 2022. gada bieži ir paaugstinājušas procentu likmes, lai ierobežotu cenu pieaugumu, inflācijas līmenis ES un Apvienotajā Karalistē nesen samazinājās no augstākā līmeņa virs 10 % 2022. gada otrajā pusē līdz 7 % līdz 9 %, taču joprojām ir krietni virs parastā inflācijas līmeņa, kas ir aptuveni 2 %.Augstās cenas ir būtiski paaugstinājušas dzīves dārdzību un ierobežojušas patērētāju pieprasījuma pieaugumu.2023. gada pirmajā ceturksnī Vācijas mājsaimniecību galapatēriņš gada griezumā samazinājies par 1%, savukārt Lielbritānijas mājsaimniecību faktiskie patēriņa izdevumi nepieauga;Francijas mājsaimniecību galapatēriņš mēneša griezumā samazinājies par 0,1%, savukārt personīgā patēriņa apjoms pēc cenu faktoru izslēgšanas salīdzinājumā ar mēnesi samazinājās par 0,6%.
No apģērbu patēriņa cenu viedokļa Francija, Vācija un Lielbritānija ne tikai pakāpeniski nesamazinājās, mazinoties inflācijas spiedienam, bet arī uzrādīja svārstīgu augšupejošu tendenci.Uz sliktā mājsaimniecību ienākumu pieauguma fona augstām cenām ir būtiska bremzējoša ietekme uz apģērbu patēriņu.2023. gada pirmajā ceturksnī mājsaimniecības apģērbu un apavu patēriņa izdevumi Vācijā gada griezumā pieauga par 0,9%, bet Francijā un Lielbritānijā mājsaimniecības apģērbu un apavu patēriņa izdevumi samazinājās par 0,4% un 3,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. , pieauguma tempiem samazinoties attiecīgi par 48,4, 6,2 un 27,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā.2023. gada martā ar apģērbu saistīto preču mazumtirdzniecība Francijā gada griezumā samazinājusies par 0,1%, savukārt aprīlī ar apģērbu saistīto preču mazumtirdzniecība Vācijā sarukusi par 8,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu;Pirmajos četros mēnešos ar apģērbu saistīto preču mazumtirdzniecība Apvienotajā Karalistē pieauga par 13,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinoties par 45,3 procentpunktiem, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.Ja neietver cenu pieaugumu, faktiskais mazumtirdzniecības apjoms pamatā ir nulles pieaugums.
Importa situācijas analīze
Šobrīd tekstilizstrādājumu un apģērbu importa apjoms ES iekšienē ir pieaudzis, savukārt ārējais imports ir samazinājies.
ES tekstila un apģērbu izstrādājumu patēriņa tirgus kapacitāte ir salīdzinoši liela, un, pakāpeniski samazinoties ES neatkarīgajam tekstilizstrādājumu un apģērbu piedāvājumam, ārējais imports ir svarīgs veids, kā ES apmierināt patērētāju pieprasījumu.1999. gadā ārējā importa īpatsvars ES kopējā tekstilizstrādājumu un apģērbu importā bija mazāks par pusi, tikai 41,8%.Kopš tā laika šī proporcija ir pieaugusi ar katru gadu, kopš 2010. gada pārsniedzot 50%, līdz 2021. gadā tā atkal nokrītas zem 50%. Kopš 2016. gada ES katru gadu no ārpuses importē tekstilizstrādājumus un apģērbu vairāk nekā 100 miljardu ASV dolāru vērtībā. ar importa vērtību 153,9 miljardi ASV dolāru 2022. gadā.
Kopš 2023. gada pieprasījums pēc importētiem tekstilizstrādājumiem un apģērbiem no ārpus ES ir samazinājies, savukārt iekšējā tirdzniecība saglabājusi izaugsmi.Pirmajā ceturksnī kopumā no ārpuses tika importēti 33 miljardi ASV dolāru, kas ir par 7,9% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā un īpatsvars samazinājies līdz 46,8%;Tekstilizstrādājumu un apģērbu importa vērtība ES bija 37,5 miljardi ASV dolāru, kas ir par 6,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā.Raugoties no katras valsts, pirmajā ceturksnī Vācija un Francija importēja tekstilizstrādājumus un apģērbu no ES robežām attiecīgi par 3,7% un 10,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bet tekstilizstrādājumu un apģērbu imports no valstīm ārpus ES samazinājās par 0,3%. % un 9.9% attiecīgi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu.
Tekstilizstrādājumu un apģērbu importa kritums no Eiropas Savienības Apvienotajā Karalistē ir ievērojami mazāks nekā imports no valstīm ārpus ES.
Lielbritānijas tekstilizstrādājumu un apģērbu imports galvenokārt ir tirdzniecība ar ārpus ES.2022. gadā Apvienotā Karaliste kopumā importēja 27,61 miljardu mārciņu tekstilizstrādājumu un apģērbu, no kuriem tikai 32% tika importēti no ES un 68% tika importēti no valstīm ārpus ES, kas ir nedaudz mazāk nekā 70,5% 2010. gadā. datiem, Brexit nav būtiski ietekmējis tekstilizstrādājumu un apģērbu tirdzniecību starp Apvienoto Karalisti un ES.
No 2023. gada janvāra līdz aprīlim Apvienotā Karaliste kopumā importēja 7,16 miljardus mārciņu tekstilizstrādājumu un apģērbu, no kuriem no ES importēto tekstilizstrādājumu un apģērbu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 4,7%, tekstilizstrādājumu un apģērbu apjoms, kas importēts no ārpus ES salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 14,5%, un arī importa īpatsvars ārpus ES gada griezumā samazinājās par 3,8 procentpunktiem līdz 63,5%.
Pēdējos gados Ķīnas īpatsvars ES un Apvienotās Karalistes tekstilizstrādājumu un apģērbu importa tirgos ar katru gadu samazinās.
Pirms 2020. gada Ķīnas īpatsvars ES tekstilizstrādājumu un apģērbu importa tirgū 2010. gadā sasniedza 42,5% maksimumu, un kopš tā laika ir samazinājies ar katru gadu, samazinoties līdz 31,1% 2019. gadā. Covid-19 uzliesmojums izraisīja strauju pieprasījuma pieaugumu. Eiropas Savienības maskām, aizsargtērpu un citiem produktiem.Epidēmijas profilakses materiālu masveida imports palielināja Ķīnas daļu ES tekstilizstrādājumu un apģērbu importa tirgū līdz 42,7%.Tomēr kopš tā laika, kad pieprasījums pēc epidēmijas profilakses materiāliem ir samazinājies no augstākā līmeņa un starptautiskās tirdzniecības vide kļūst arvien sarežģītāka, Ķīnas eksportēto tekstilizstrādājumu un apģērbu tirgus daļa Eiropas Savienībā ir atgriezusies lejupejošā trajektorijā, sasniedzot 32,3% 2022. gadā. Lai gan Ķīnas tirgus daļa ir samazinājusies, visbūtiskāk ir palielinājusies triju Dienvidāzijas valstu, piemēram, Bangladešas, Indijas un Pakistānas, tirgus daļa.Trīs Dienvidāzijas valstu tekstilizstrādājumi un apģērbu izstrādājumi 2010. gadā veidoja tikai 18,5% no ES importa tirgus, un šī proporcija 2022. gadā pieauga līdz 26,7%.
Kopš tā dēvētā “Sjiņdzjanas saistītā akta” stāšanās spēkā Amerikas Savienotajās Valstīs Ķīnas tekstilrūpniecības ārējās tirdzniecības vide ir kļuvusi sarežģītāka un smagāka.2022. gada septembrī Eiropas Komisija pieņēma tā dēvēto “piespiedu darba aizlieguma” projektu, iesakot ES veikt pasākumus, lai aizliegtu piespiedu darba rezultātā ražotu produktu izmantošanu ES tirgū.Lai gan ES vēl nav paziņojusi par projekta virzību un spēkā stāšanās datumu, daudzi pircēji ir pielāgojuši un samazinājuši savu tiešā importa apjomu, lai izvairītos no riskiem, netieši mudinot Ķīnas tekstilrūpniecības uzņēmumus palielināt aizjūras ražošanas jaudu, ietekmējot Ķīnas tekstilizstrādājumu tiešā eksporta apjomu un apģērbs.
No 2023. gada janvāra līdz aprīlim Ķīnas tirgus daļa importēto tekstilizstrādājumu un apģērbu jomā no Eiropas Savienības bija tikai 26,9%, kas ir par 4,1 procentpunktu mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, un kopējais trīs Dienvidāzijas valstu īpatsvars pārsniedza 2,3 procentus. punktus.Raugoties no nacionālā viedokļa, Ķīnas daļa Eiropas Savienības galveno dalībvalstu Francijas un Vācijas tekstilizstrādājumu un apģērbu importa tirgos ir samazinājusies, un arī Lielbritānijas importa tirgū ir vērojama tāda pati tendence.No 2023. gada janvāra līdz aprīlim Ķīnas eksportēto tekstilizstrādājumu un apģērbu īpatsvars Francijas, Vācijas un Lielbritānijas importa tirgos bija attiecīgi 27,5%, 23,5% un 26,6%, kas ir samazinājums par 4,6, 4,6 un 4,1%. punktu, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.
Izlikšanas laiks: 17. jūlijs 2023